מוֹזָא m. (זא; cmp. זָאזָא) 1) chaff. Targ. Ps. I, 4; a. e., v. מוֹצָא. —2) *מ׳ דשמכי leaves of onions, leek. Kidd. 52ᵇ מ׳ דש׳ (Ar. מ׳ דירקא, a gloss to מ׳ דש׳; Rashi: a handful of onions).